runāt pretī

1) общ. пререкаться

2) разг. перечить

3) устар. прекословить, противоречить

разноречить; перечить; возражать; прекословить; разговаривать; противоречить; противоречить

darb.v. говорить

1. deklamēt; lasīt; norunāt

runāt angliski

runāt kā no grāmatas

runāt niekus darb.v. - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; pūst vāverītes; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas

runāt par labu - raksturot

runāt pieklājīgi ar kādu

runāt pretī darb.v.  -   1) celt iebildumus; celt ierunas; iebilst; nepiekrist; nepieslieties; nepievienoties; protestēt  2) cirst pretī; dot pretī; lēkt acīs; spert pretī; turēties pretī  3) apstrīdēt  4) atspēkot

runāt putru - berbelēt; buldurēt; murmulēt; penterēt; runāt putru putrām; tervelēt; vervelēt; vetelēt

runāt putru putrām - berbelēt; buldurēt; murmulēt; penterēt; runāt putru; tervelēt; vervelēt; vetelēt

runāt starpā - bitlst starpā; iekrist valodā; iestarpināt; mesties pulkā; mesties runā; mesties starpā; šauties starpā

runāt tukšu darb.v. - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt

svinīgi runāt - sludināt

2. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt

3. čalot; čukstēt; čukstēties; dudināt; dudināties; mutēties; runāties; sarunāties; tērzēt; triekt; valodot; žubināties

4. dziedāt lasīt monotoni

5. melst; stāstīt

6. pārrunāt; stāstīt

7. teikt

8. prātot; spriedelēt; spriest

 (runātāju, runātā; runātāju) говорить; r. latviski говорить по-латышски; r. pretī противоречить, прекословить

разг. перечить (противоречить, прекословить устар., кому-л.)

runāt pretī

runāt pretī; rupji atbildēt; runāt pretī

1) gener. izrunāties

2) colloq. runāt kādam pretī (противоречить, прекословить устар., кому-л.), runāt pretī

* * *

izrunāties, runāt pretī

1) gener. izrunāties (runāt preti)

2) obs. runāt pretī

* * *

runāt pretī

1) gener. būt pretrunā (ar ko) (÷åìó)

2) obs. runāt pretī

* * *

runāt pretī; būt pretrunā, runāt pretī

darb.v. держаться;

turēties pretim - сопротивляться

1. iesparoties; saņemt spēkus; saņemties; sapurināties; sasparoties; saspēkoties; sasperties; sasprindzināt spēkus

2. dzīvot; mājot; mist

II. darb.v.

1. ciesties; valdīties

turēties atsevišķi darb.v. - nošķirties; savrupēties

turēties kopā - sadraudzēties

turēties līdz - neatpalikt; turēt līdz

turēties pie krasta

turēties pretī darb.v.  -   1) griezt krūtis pretī; kārpīties pretī; ķepuroties pretī; neļauties; nepadoties; pretoties; spārdīties; sparoties pretī; spirināties; spuroties; stīvēties  2) cirst pretī; dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī

turēties virs ūdens - peldēt

2. dzīvot; ķeipt; staigāt

3. noturēties; pastāvēt; pieturēties; turpināties

4. balstīties

5. saglabāties

6. palikt

* * *

radīt nepatiesu priekšstatu; runāt pretī, atspēkot; neattaisnot

- contradiction

* * *

būt pretrunā; runāt pretī, iebilst; atsaukt, noliegt

darb.v. рубить

lv arheol.

ru рубить

en to fell

en to cut

de hauen

MašB, BūVP

lv rīkoties ar cirvi ar kādu rīku

ru оpудовать топоpом

MašB, BūVP

lv kapāt

ru pубить I

MašB, BūVP

lv celt

lv cirst novecirst; kapāt

ru pубить стpоить

1. pātagot; pērt; pīckāt; plītēt; slānīt

2. kapāt; šad tad pacirst; šad tad pakapāt

3. rīkoties ar cirvi

II. darb.v.

1. būvēt; celt; taisīt

cirst pļauku - kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; spert pļauku; šķilt pļauku

cirst pretī darb.v. - dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī; turēties pretī

cirst pušu - sacirst; šķelt [pušu]

trumpas cirst - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas sist; trumpot; uz dūzi sist

2. gāzt; laist; līst; skaldīt

3. dzelt; grauzt; kost; plēst; riet

4. drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt

5. līst; rāt

6. birdelēt; birdināt; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt

7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt

8. bliezt; blīkšķināt; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot

9. cirpt

10. pļaut

11. būt asam; durt

12. belzt; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt

13. iecirst pliķi; iepliķēt; iepļaukāt; iesist; uzcirst; uzšaut

14. cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt; sist

15. belzt; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zvelt

1. прыгать, скакать;

2. всходить  (о солнце, звёздах), вставать  (о солнце)

1. mesties; pāri; pārlēkt; pārlingot; pārmesties; pārsviesties; sviesties

2. dzirkstīt; plūst; rasināt; smidzināt; sprēgāt; šķīst; šļākt

II. darb.v.

1. ausmot; aust; svīst

lēkt acīs -   1) teikt rupjības

darb.v.  -   2) cirst pretī; dot pretī; runāt pretī; spert pretī; turēties pretī

lēkt kājās - celties; slieties kājās; šauties augšā; trausties

lēkt no ādas ārā darb.v. - bargoties; degunu uzmest; dūres vīstīt; dusmot; dusmoties; ergties; erroties; grēmāties; griezt zobus; ļaunoties; niknoties; no ādas sprāgt; piktoties; pukoties; ragus slaistīt; sirdīties; skaisties; skatīties baltām acīm; sperti zemes gaisā; spļaut baltu; spļaut ugunis; spļaut zilu un zaļu; turēt ļaunu prātu

2. dauzīties; lēkāt; pukstēt; sist; sisties; tukstēt

pielēkt kājās darb.v. - pietrūkties

3. lēkšot

4. uzlēkt

1. лягать, лягнуть; ударять  (ударить)ногой;

2. ударять, ударить  (о молнии);

spert soli - сделать шаг

1. brāzt; drāzt; laist; lidināt; lingot; mest; sviest; triekt; vandīt; vantēt

spert laukā darb.v. - bilst; čukstēt; dvest; sacīt; spert vaļā; teikt; traukt; turēt

spert pļauku - cirst pļauku; kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; šķilt pļauku

spert pretī darb.v. - cirst pretī; dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; turēties pretī

spert soli -   1) iet  2) kāpt; soļot

spert soļus -   1) veikt pasākumus

darb.v.  -   2) rīkoties

spert vaļā - bilst; čukstēt; dvest; sacīt; spert laukā; teikt; traukt; turēt

sperti zemes gaisā - bargoties; degunu uzmest; dūres vīstīt; dusmot; dusmoties; ergties; erroties; grēmāties; griezt zobus; lēkt no ādas ārā; ļaunoties; niknoties; no ādas sprāgt; piktoties; pukoties; ragus slaistīt; sirdīties; skaisties; skatīties baltām acīm; spļaut baltu; spļaut ugunis; spļaut zilu un zaļu; turēt ļaunu prātu

2. spert nost

3. gāzt; nogāzt; notriekt; triekt; zvelt

4. spārdīties; sperties

5. spārdīt

6. čiept; zagt

gener. runāties, sarunāties

* * *

sarunāties, runāt; runāt pretī, izrunāties

1) общ. (runāt preti) прекословить, перечить

2) разг. (parunāt) поговорить, наговориться

1) gener. atteikt, celt iebildumus, celt ierunas, iebilst (celt iebildumus)

2) colloq. attraukt (резко)

* * *

celt iebildumus, celt ierunas, iebilst, oponēt, runāt pretī, pretoties; atbildēt. atteikt, atcirst

gener. runāt pretī

* * *

strīdēties